Arī es stādīju kartupeļus nepareizi (un nesapratu, kāpēc viss sapuva).
Vai jums kādreiz gadījies augustā rakt kartupeļus un justies neērti? It kā centies, dari visu pēc grāmatas, bet kad rauj ārā — kartupeļu gandrīz nav, un tie, kas ir, — puvuši. It kā kāds no zemes apakšas čukstētu: “Tu atkal visu sabojāji, brālīt!”
Tā bija arī ar mani. Trīs gadus pēc kārtas. Dārzs bija, centība bija, bet normālu kartupeļu — nekā. Un tad radās jautājums: ko es darīju nepareizi?
Viens zieds, kas izmainīja visu
Atbilde atnāca negaidīti. Pavasarī biju ciemos pie savas krustmātes laukos. Viņai ir 84 gadi.
Tātad, redzu — viņa kaut ko met katrā bedrītē. Domāju: mēslojums? Aha, kā tad. Pieeju tuvāk — bet tas ir… zieds. Kliņģerīte. Parasta, oranža, smaržo pēc bērnības. Es gandrīz iesmējos. “Kam tev ziedi kartupeļos?” prasu. Viņa tikai nosmīnēja: “Pagaidi — vasarā pats redzēsi.”
Un tad jautājums: kā parasts zieds var ietekmēt kartupeļu ražu?
Sauja, kas baro, nevis posta
Izrādījās, lieta nav tikai ziedā. Otrs viņas “rituāls” — sauja pelnu. Bet ne tāpat vien kaisīt, kur pagadās, bet tieši bedrītē, pirms liek kartupeli. Vispirms kliņģerīti, tad pelni, tad kartupelis. Tā, viņa saka, nav vienkārši secība — tas ir rituāls.
Pelni dod kāliju. Un kālijs kartupeļu bumbulim ir kā čempiona brokastis. Bez tā kartupelis neaug, bet niķojas kā bērns bez multenēm. Bet kliņģerīti — sargā. No drātstārpa, un visa cita mošķa.
Bet tobrīd es vēl nesapratu vienu: kāpēc tieši kliņģerīti? Kāpēc ne samtenes vai kumelītes?
Neticamais krustmātes atklājums
Un tā pienāca augusts. Eju pa Krustmātes dārzu — un neticu savām acīm. Zem katra krūma — pilns spainis. Kartupeļi gludi kā no kataloga. Bumbuļi kā uz pasūtījuma. Jautāju: “Tu tos kur pirki?” Viņa pasmaida: “Nē, vienkārši stādu, kā vajag.”
Izrādās, kliņģerīte ne tikai sargā. Tā arī uzlabo augsnes mikrofloru. Tās saknes izdala vielas, kuras kaitēkļi nespēj panest. Viņiem tur nepatīk. Aiziet prom.
Un tad es aizdomājos: kādus kartupeļu šķirnes tad izvēlēties, lai maksimāli izmantotu šīs metodes potenciālu?
Tas pats noslēpums: agronoma mazdēla stāsts
Te man paveicās. Manam draugam ir vectēvs — bijušais Kartupeļu institūta darbinieks. Reiz sarunājāmies. Jautāju: “Kura kartupeļu šķirne vislabāk der stādīšanai kopā ar kliņģerīti?” Viņš atbild: jebkura, bet vislabāk — vidēji vēlās šķirnes. Kāpēc? Tāpēc, ka tās paspēj uzņemt masu, kamēr kliņģerīte darbojas ar pilnu jaudu.
Viņš vēl piebilda, ka vislabāk izmantot sēklas kartupeļus — tad efekts būs divkāršs.
Lasi vēl: Marinēti sīpoli pie šašlika (garšīgāki par pašu gaļu)
Bet mani patiešām pārsteidza, ko viņš teica: lielākā daļa cilvēku pat neaizdomājas, cik daudz ražas zaudē vienas mazas kļūdas dēļ stādīšanā. Un uzdeva mīklu: kur pazūd puse ražas?
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
